# started 2014-08-16T14:20:02Z "Dispersijas anal\u012Bze jeb ANOVA (Analysis of Variance) ir statistikas metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vair\u0101ku izla\u0161u dispersijas (t.i. v\u0113rt\u012Bbu sadal\u012Bjumi) ir statistiski noz\u012Bm\u012Bgi at\u0161\u0137ir\u012Bgas. Ja tiek vienk\u0101r\u0161i sal\u012Bdzin\u0101ti divi vid\u0113jie, tad rezult\u0101ti b\u016Bs tie pa\u0161i, kas t test\u0101. Tom\u0113r dispersiju anal\u012Bze ir metode ar pla\u0161\u0101k\u0101m pielieto\u0161anas iesp\u0113j\u0101m. Veicot l\u012Bdz\u012Bgus apr\u0113\u0137inus k\u0101 t testa gad\u012Bjum\u0101, datus apstr\u0101d\u0101jot var sadal\u012Bt apak\u0161grup\u0101s un p\u0113t\u012Bt attiec\u012Bbas visu \u0161o grupu starp\u0101, neizdarot kompleksus apr\u0113\u0137inus. Ir vienfaktora dispersiju anal\u012Bze, kur\u0101 apak\u0161grupas tiek dal\u012Btas p\u0113c viena faktora, un daudzfaktoru dipersiju anal\u012Bze (MANOVA), kur\u0101 apak\u0161grupas tiek dal\u012Btas p\u0113c vair\u0101kiem faktoriem."@lv . "Ekscesa koeficients (kurtosis) ir statistisks r\u0101d\u012Bt\u0101js, ar kura pal\u012Bdz\u012Bbu var noteikt rezult\u0101tu izkliedi pa x asi. Citiem v\u0101rdiem sakot, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 rezult\u0101ti tuvojas centr\u0101lajam punktam. Ja ekscess ir negat\u012Bvs, tad norm\u0101lsadal\u012Bjuma zvanveida grafiks izskat\u0101s pieplacin\u0101ts pie x ass, ja pozit\u012Bvs - \"zvans\" ir augsts un \u0161aurs. Ja ekscesa koeficients tuvojas nullei (aptuveni robe\u017E\u0101s \u00B11 - atkar\u012Bb\u0101 no izlases apjoma), tad var run\u0101t par atbilst\u012Bbu norm\u0101lsadal\u012Bjumam."@lv . "H\u012B kvadr\u0101ta krit\u0113rijs ir bie\u017E\u0101k izmantotais no neparametrisk\u0101s statistikas r\u0101d\u012Bt\u0101jiem. Ar t\u0101 pal\u012Bdz\u012Bbu ir iesp\u0113jams noteikt, vai rezult\u0101ti k\u0101d\u0101 m\u0113r\u012Bjum\u0101 ir atbilsto\u0161i k\u0101dam teor\u0113tiskam sadal\u012Bjumam vai n\u0113. H\u012B kvadr\u0101tu izmanto gad\u012Bjumos, ja visiem rezult\u0101tiem b\u016Btu j\u0101sadal\u0101s vienl\u012Bdz\u012Bgi vis\u0101 m\u0113r\u012Bjumu skal\u0101, bet ir aizdomas, ka t\u0101 var\u0113tu nenotikt. Piem\u0113rs ir sp\u0113\u013Cu metam\u0101 kauli\u0146a p\u0101rbaude. Teor\u0113tiski, metot kauli\u0146u 300 reizes, katram ciparam b\u016Btu j\u0101izkr\u012Bt l\u012Bdz\u012Bgu skaitu rei\u017Eu (\u0161in\u012B gad\u012Bjum\u0101 aptuveni 50). Ja kauli\u0146\u0161 \u0161\u0137iet neprec\u012Bzs, piem\u0113ram, ir aizdomas, ka se\u0161inieks izkr\u012Bt p\u0101r\u0101k bie\u017Ei, tad, izmantojot H\u012B kvadr\u0101ta krit\u0113riju, to ir iesp\u0113jams noskaidrot. Protams, t\u0101pat k\u0101 vis\u0101s cit\u0101s statistikas metod\u0113s, jo m\u0113r\u012Bjumu skaits ir liel\u0101ks, jo metode sniegs prec\u012Bz\u0101ku atbildi.H\u012B-kvadr\u0101ta (x2) krit\u0113riju izmanto, lai p\u0101rbaud\u012Btu, vai:~ Emp\u012Briskais sadal\u012Bjums atbilst teor\u0113tiskajam sadal\u012Bjumam (piem\u0113ram, norm\u0101lajam, binomi\u0101lajam, Puasona, vienm\u0113r\u012Bgajam.);~ Divas statistisk\u0101s paz\u012Bmes ir neatkar\u012Bgas viena no otras."@lv . "Folkloristika ir zin\u0101tne par folkloru. T\u0101 aptver tr\u012Bs savstarp\u0113ji saist\u012Btas nozares - tautas dai\u013Crades materi\u0101lu v\u0101k\u0161anu, public\u0113\u0161anu un izp\u0113ti."@lv . "Asimetrijas koeficients (skewness) ir statistisks r\u0101d\u012Bt\u0101js, ar kura pal\u012Bdz\u012Bbu var noteikt to, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 norm\u0101lsadal\u012Bjuma zvanveida grafiks ir simetrisks attiec\u012Bb\u0101 pret centr\u0101lo asi. Ja \"zvana\" labais zars ir izstiepts, bet kreisais aprauts (vair\u0101k rezult\u0101tu ir ar zem\u0101k\u0101m v\u0113rt\u012Bb\u0101m), tad saka, ka sadal\u012Bjumam ir pozit\u012Bva asimetrija, bet, ja \"zvana\" kreisais zars ir izstiepts, bet labais aprauts, tad - sadal\u012Bjumam ir negat\u012Bva asimetrija. Ja asimetrijas koeficients tuvojas nullei (aptuveni robe\u017E\u0101s \u00B11 - atkar\u012Bb\u0101 no izlases apjoma), tad var run\u0101t par atbilst\u012Bbu norm\u0101lsadal\u012Bjumam."@lv . "\u0122eolo\u0123ija (no grie\u0137u: \u03B3\u03B7 (g\u00EA) \u2014 \u2018zeme\u2019 un \u03BB\u03CC\u03B3\u03BF\u03C2 (logos) \u2014 \u2018runa\u2019, burtiski \u2014 \u2018runa par zemi\u2019) ir zin\u0101tne par Zemes uzb\u016Bvi un t\u0101s att\u012Bst\u012Bbas v\u0113sturi. \u0122eolo\u0123ija galvenok\u0101rt p\u0113ta Zemi veidojo\u0161o cietvielu, t\u0101s uzb\u016Bvi, strukt\u016Bru, fizisk\u0101s \u012Bpa\u0161\u012Bbas, v\u0113sturi un procesus, kas veido Zemi. \u0122eolo\u0123ija ir viena no Zemes zin\u0101tn\u0113m.\u0122eolo\u0123ijas zin\u0101tnes att\u012Bst\u012Bbas gait\u0101 ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x109) gadi. \u0122eologi mekl\u0113 un p\u0113ta Zemes der\u012Bgos izrakte\u0146us, piem\u0113ram naftu, zeltu, dzelzsr\u016Bdu, b\u016Bvniec\u012Bbai der\u012Bg\u0101s smiltis utt.Zi\u0146as par miner\u0101lu \u012Bpatn\u012Bb\u0101m, vulk\u0101nu darb\u012Bbu, zemestr\u012Bc\u0113m un krasta l\u012Bniju p\u0101rvieto\u0161anos ir sastopamas jau seno \u0113\u0123iptie\u0161u, \u0137\u012Bnie\u0161u, indie\u0161u, grie\u0137u un romie\u0161u darbos. 17. gadsimt\u0101 tika izvirz\u012Btas pirm\u0101s kosmogonisk\u0101s hipot\u0113zes, izdotas pirm\u0101s \u0123eolo\u0123isk\u0101s kartes. 18. gadsimta beig\u0101s \u0123eolo\u0123ija (\u0123eognozija) izveidoj\u0101s par patst\u0101v\u012Bgu zin\u0101tni \u2014 l\u012Bdz tam to uzskat\u012Bja galvenok\u0101rt par mineralo\u0123ijas vai fizio\u0123eogr\u0101fijas nozari. Pirmais terminu \"\u0123eolo\u0123ija\" lietoja \u017Dans-Andr\u0113 Deluks 1778. gad\u0101."@lv . "\u0122it\u0101ra \u2014 st\u012Bgu m\u016Bzikas instruments, viens no pa\u0161iem izplat\u012Bt\u0101kajiem pasaul\u0113."@lv . "Faktoru anal\u012Bze ir statistiska metode, kas \u013Cauj atrast faktorus, kas atrodas vair\u0101ku main\u012Bgo lielumu saist\u012Bbas pamat\u0101, bet dod ar\u012B iesp\u0113ju noskaidrot \u0161\u012Bs saist\u012Bbas tuvumu starp faktoru un nov\u0113rotaj\u0101m paz\u012Bm\u0113m, proti, atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu, cik liels ir faktora \u012Bpatsvars katr\u0101 paz\u012Bm\u0113.Faktoru anal\u012Bze ir radusies un att\u012Bst\u012Bjusies psiholo\u0123ij\u0101, to \u013Coti pla\u0161i lieto intelekta strukt\u016Bras un person\u012Bbas iez\u012Bmju izp\u0113t\u0113, da\u017E\u0101da veida testu izveid\u0113. M\u016Bsdien\u0101s \u0161o metodi \u013Coti pla\u0161i izmanto ar\u012B cit\u0101s zin\u0101tn\u0113s - ekonomik\u0101, medic\u012Bn\u0101, soci\u0101laj\u0101s zin\u0101tn\u0113s (viena no daudzdimensiju anal\u012Bzes sast\u0101vda\u013C\u0101m), matem\u0101tik\u0101 un citur.Maikls Porters nacion\u0101lo sal\u012Bdzino\u0161o priek\u0161roc\u012Bbu anal\u012Bz\u0113 veiksm\u012Bgi izmantojis t\u0101dus faktorus k\u0101:cilv\u0113ku resursi - daudzums, izgl\u012Bt\u012Bba, amatu prasme, izmaksas;fiziskie resursi - daudzums, kvalit\u0101te, pieejam\u012Bba un izmaksas n\u0101cijas zem\u0113m, \u016Bde\u0146iem, miner\u0101liem, kokmateri\u0101liem, dab\u012Bgiem ener\u0123ijas avotiem, zivju viet\u0101m u.c. Klimata nosac\u012Bjumi, n\u0101cijas atra\u0161an\u0101s vieta un \u0123eogr\u0101fiskie izm\u0113ri, k\u0101 ar\u012B kaimi\u0146u n\u0101cijas - produktu pirc\u0113ji vai resursu p\u0101rdev\u0113ji;zin\u0101\u0161anu resursi - zin\u0101tnes sasniegumi, saimniecisk\u0101s un tehnisk\u0101s iema\u0146as ;kapit\u0101la resursi - uzkr\u0101jumi, rezerves, naudas l\u012Bdzek\u013Ci, iesp\u0113jas aiz\u0146emties l\u012Bdzek\u013Cus u.c.;infrastrukt\u016Bra - tips, kvalit\u0101te un transport\u0113\u0161anas izmaksas.Lai gan M.Porters min\u0113tos faktorus izmantojis, galvenok\u0101rt, m\u016Bsdienu (divdesmit\u0101 gadsimta) n\u0101ciju ekonomisk\u0101s att\u012Bst\u012Bbas anal\u012Bz\u0113, \u0161o faktoru noteico\u0161\u0101 loma ir ac\u012Bmredzama vis\u0101 cilv\u0113ces att\u012Bst\u012Bbas gait\u0101.M.Portera da\u017E\u0101du, ar cilv\u0113ku, valstu, n\u0101ciju un uz\u0146\u0113mumu darb\u012Bbas un att\u012Bst\u012Bbas procesu anal\u012Bzes veids, pielietojot iepriek\u0161 noteiktu faktoru sist\u0113mu, m\u016Bsdien\u0101s ieguvis tik pla\u0161u izplat\u012Bbu, ka k\u013Cuvis par vienu no popul\u0101r\u0101kaj\u0101m zin\u0101tniskaj\u0101m metod\u0113m \u2014 Portera piecu faktoru modelis .Faktoru anal\u012Bze liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir da\u017E\u0101du zin\u0101\u0161anu sint\u0113ze, ko zin\u0101tne paz\u012Bst jau gadsimtiem ilgi. T\u0101, ilgsto\u0161am anal\u012Bzes periodam zin\u0101tn\u0113 parasti seko sint\u0113tisks izzi\u0146as posms, kura laik\u0101 uzkr\u0101tie fakti, inform\u0101cija, atzi\u0146as u.c. tiek izmantoti jaunu, augst\u0101ka l\u012Bme\u0146a (abstrakt\u0101ku) visp\u0101rin\u0101jumu izstr\u0101d\u0101\u0161anai, kas pal\u012Bdz dzi\u013C\u0101k izprast sabiedr\u012Bbas att\u012Bst\u012Bbas noteico\u0161os faktorus un tendences. Ar\u012B p\u0113d\u0113jo gadu desmitu dramatisk\u0101s politisk\u0101s izmai\u0146as \u2014 PSRS sabruk\u0161ana, Eiropas Savien\u012Bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s, terorisma izplat\u012Bba utt., devu\u0161as lielu skaitu jaunu faktolo\u0123isku materi\u0101lu, kuru anal\u012Bze ved pie atzi\u0146\u0101m, kas liek p\u0101rv\u0113rt\u0113t ar\u012B citus, daudz sen\u0101kus v\u0113sturiskus procesus. Faktoru anal\u012Bze b\u016Bt\u012Bb\u0101 ir sam\u0113r\u0101 jauna metode, k\u0101 \u0161\u0101dos gad\u012Bjumos efekt\u012Bv\u0101k pielietot tradicion\u0101lo zin\u0101tnisk\u0101s sint\u0113zes metodi.Apskatot daudzu ekonomisko un politisko procesu atspogu\u013Cojumu v\u0113stur\u0113 \u0161obr\u012Bd, XXI gs., arvien vair\u0101k j\u016Btama \u0161aj\u0101 jom\u0101 uzkr\u0101to zin\u0101\u0161anu p\u0101rv\u0113rt\u0113\u0161anas un tai sekojo\u0161as sint\u0113zes nepiecie\u0161am\u012Bba. \u0160\u012B nepiecie\u0161am\u012Bba briedusi jau ilg\u0101ku laiku. To nosaka p\u0113d\u0113jo gadu desmitos main\u012Bju\u0161ies priek\u0161stati par atsevi\u0161\u0137u faktoru lomu sabiedr\u012Bbas att\u012Bst\u012Bb\u0101. T\u0101, pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta p\u0113d\u0113j\u0101 tre\u0161da\u013C\u0101 arvien izplat\u012Bt\u0101ka k\u013Cuva atzi\u0146a par to, ka zin\u0101\u0161anas un inov\u0101cija civiliz\u0101cijas att\u012Bst\u012Bb\u0101 sp\u0113l\u0113 daudz svar\u012Bg\u0101ku lomu, nek\u0101 tas parasti tika uzskat\u012Bts."@lv . "Arhitekt\u016Bra (lat\u012B\u0146u: architectura, no sengrie\u0137u: \u1F00\u03C1\u03C7\u03B9-, archi- \u2014 \u2018galvenais\u2019, \u03C4\u03AD\u03BA\u03C4\u03C9\u03BD, tekt\u014Dn \u2014 \u2018celtnieks\u2019) ir m\u0101kslas veids, kas rada telpisku vidi, kur\u0101 notiek cilv\u0113ka dz\u012Bves procesi. T\u0101 ir ar\u012B celt\u0146u un dabas objektu kopums, kas veido \u0161o vidi. Arhitekt\u016Bra ietver gan materi\u0101l\u0101s kult\u016Bras, gan m\u0101kslas v\u0113rt\u012Bbas. Arhitekt\u016Brai rakstur\u012Bg\u0101s kvalit\u0101tes \u2014 funkcion\u0101l\u0101, konstrukt\u012Bv\u0101, m\u0101ksliniecisk\u0101 (lietder\u012Bba, iztur\u012Bba, skaistums) \u2014 atrodas dialektisk\u0101 mijiedarb\u012Bb\u0101, noteikt\u0101 v\u0113stures period\u0101 veidojot arhitekt\u016Bras stilu. Arhitekt\u016Brai att\u012Bstoties, notiek t\u0101s specializ\u0101cija \u0161\u0101das nozar\u0113s: civil\u0101 arhitekt\u016Bra (dz\u012Bvojam\u0101s un sabiedrisk\u0101s \u0113kas, to kompleksi), pils\u0113tb\u016Bvniec\u012Bba, ainavu arhitekt\u016Bra, interjera arhitekt\u016Bra, memori\u0101l\u0101 arhitekt\u016Bra un v\u0113sturisk\u0101s apb\u016Bves restaur\u0101cija. Arhitekt\u016Bras objektus iedala p\u0113c to stilistiskaj\u0101m iez\u012Bm\u0113m, soci\u0101l\u0101 pas\u016Bt\u012Bjuma un funkcijas (tautas b\u016Bvm\u0101ksla, sakr\u0101l\u0101 arhitekt\u016Bra un laic\u012Bg\u0101 arhitekt\u016Bra). Arhitekt\u016Bras galvenie m\u0101ksliniecisk\u0101s izteiksmes l\u012Bdzek\u013Ci ir telpas organiz\u0101cija un arhitektonika, m\u0101kslu sint\u0113ze un specifiski kompoz\u012Bcijas pa\u0146\u0113mieni (proporcijas, m\u0113rogs, ritms, apjoms un citi)."@lv . "Filozofija (grie\u0137u: \u03C6\u03B9\u03BB\u03BF\u03C3\u03BF\u03C6\u03AF\u03B1; philosoph\u00EDa) ir zin\u0101tne par dabas, sabiedr\u012Bbas un dom\u0101\u0161anas visp\u0101r\u0113jiem likumiem. T\u0101 ir m\u0101c\u012Bba par esam\u012Bbas un izzi\u0146as visp\u0101r\u0113jiem principiem. Nosaukums \"filozofija\" ir radies no diviem grie\u0137u v\u0101rdiem: philein un sophia, kuri attiec\u012Bgi noz\u012Bm\u0113 \"m\u012Bl\u0113t\" un \"gudr\u012Bba\". T\u0101d\u0113\u013C, burtiski tulkojot, \"filozofija\" noz\u012Bm\u0113 \"gudr\u012Bbas m\u012Bl\u0113\u0161ana\". Filozofiem nav ierobe\u017Eots intere\u0161u loks. Vi\u0146i parasti piev\u0113r\u0161as vair\u0101k\u0101m jom\u0101m, piem\u0113ram, fizikai, biolo\u0123ijai, \u0137\u012Bmijai, astronomijai, sociolo\u0123ijai, politikai, psiholo\u0123ijai, matem\u0101tikai, lo\u0123ikai, \u0113tikai, m\u016Bzikai un v\u0113l daudz\u0101m cit\u0101m sf\u0113r\u0101m. L\u012Bdz pat 19. gadsimta s\u0101kuma zin\u0101tniekus, kuri bija piev\u0113rsu\u0161ies k\u0101dai no dabas zin\u0101t\u0146u nozar\u0113m, d\u0113v\u0113ja par filozofiem. L\u012Bdz 1850. gadiem bija ikdieni\u0161\u0137i dzird\u0113t, ka laboratorijas piederumus d\u0113v\u0113 par filozofiskajiem instrumentiem."@lv . "Folklora (ar\u012B tradicion\u0101l\u0101 tautas kult\u016Bra) ir visp\u0101rpaz\u012Bstama trad\u012Bcija - k\u0101das etnokultur\u0101las jaunrades pamatveids, ko \u012Bsteno k\u0101da grupa vai indiv\u012Bds un kas tiek atpaz\u012Bta k\u0101 \u0161\u012Bs etnokultur\u0101l\u0101s pasaules uztveres atspogu\u013Cojums t\u0101d\u0101 l\u012Bmen\u012B, kas izteic t\u0101s soci\u0101lo un kult\u016Bras identit\u0101ti; t\u0101s formas un satura v\u0113rt\u012Bbas tiek p\u0101rmantotas mutv\u0101rdos, imit\u0101cij\u0101 vai k\u0101d\u0101 cit\u0101 veid\u0101. \u0160\u012B etnokultur\u0101l\u0101 strukt\u016Bra ietver valodu, literat\u016Bru, m\u016Bziku, deju, sp\u0113les, mitolo\u0123iju, ritu\u0101lus, para\u017Eas, lieti\u0161\u0137o m\u0101kslu, celtniec\u012Bbu u.c.Folkloras j\u0113dzienu 1846. gad\u0101 darin\u0101ja ang\u013Cu antikv\u0101rs Viljams D\u017Eons Toms, lai aizvietotu taj\u0101 laik\u0