# started 2014-08-16T14:19:51Z "Dispersijas anal\u012Bze jeb ANOVA (Analysis of Variance) ir statistikas metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vair\u0101ku izla\u0161u dispersijas (t.i. v\u0113rt\u012Bbu sadal\u012Bjumi) ir statistiski noz\u012Bm\u012Bgi at\u0161\u0137ir\u012Bgas. Ja tiek vienk\u0101r\u0161i sal\u012Bdzin\u0101ti divi vid\u0113jie, tad rezult\u0101ti b\u016Bs tie pa\u0161i, kas t test\u0101. Tom\u0113r dispersiju anal\u012Bze ir metode ar pla\u0161\u0101k\u0101m pielieto\u0161anas iesp\u0113j\u0101m."@lv . "Ekscesa koeficients (kurtosis) ir statistisks r\u0101d\u012Bt\u0101js, ar kura pal\u012Bdz\u012Bbu var noteikt rezult\u0101tu izkliedi pa x asi. Citiem v\u0101rdiem sakot, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 rezult\u0101ti tuvojas centr\u0101lajam punktam. Ja ekscess ir negat\u012Bvs, tad norm\u0101lsadal\u012Bjuma zvanveida grafiks izskat\u0101s pieplacin\u0101ts pie x ass, ja pozit\u012Bvs - \"zvans\" ir augsts un \u0161aurs. Ja ekscesa koeficients tuvojas nullei (aptuveni robe\u017E\u0101s \u00B11 - atkar\u012Bb\u0101 no izlases apjoma), tad var run\u0101t par atbilst\u012Bbu norm\u0101lsadal\u012Bjumam."@lv . "H\u012B kvadr\u0101ta krit\u0113rijs ir bie\u017E\u0101k izmantotais no neparametrisk\u0101s statistikas r\u0101d\u012Bt\u0101jiem. Ar t\u0101 pal\u012Bdz\u012Bbu ir iesp\u0113jams noteikt, vai rezult\u0101ti k\u0101d\u0101 m\u0113r\u012Bjum\u0101 ir atbilsto\u0161i k\u0101dam teor\u0113tiskam sadal\u012Bjumam vai n\u0113. H\u012B kvadr\u0101tu izmanto gad\u012Bjumos, ja visiem rezult\u0101tiem b\u016Btu j\u0101sadal\u0101s vienl\u012Bdz\u012Bgi vis\u0101 m\u0113r\u012Bjumu skal\u0101, bet ir aizdomas, ka t\u0101 var\u0113tu nenotikt. Piem\u0113rs ir sp\u0113\u013Cu metam\u0101 kauli\u0146a p\u0101rbaude."@lv . "Folkloristika ir zin\u0101tne par folkloru. T\u0101 aptver tr\u012Bs savstarp\u0113ji saist\u012Btas nozares - tautas dai\u013Crades materi\u0101lu v\u0101k\u0161anu, public\u0113\u0161anu un izp\u0113ti."@lv . "Asimetrijas koeficients (skewness) ir statistisks r\u0101d\u012Bt\u0101js, ar kura pal\u012Bdz\u012Bbu var noteikt to, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 norm\u0101lsadal\u012Bjuma zvanveida grafiks ir simetrisks attiec\u012Bb\u0101 pret centr\u0101lo asi. Ja \"zvana\" labais zars ir izstiepts, bet kreisais aprauts (vair\u0101k rezult\u0101tu ir ar zem\u0101k\u0101m v\u0113rt\u012Bb\u0101m), tad saka, ka sadal\u012Bjumam ir pozit\u012Bva asimetrija, bet, ja \"zvana\" kreisais zars ir izstiepts, bet labais aprauts, tad - sadal\u012Bjumam ir negat\u012Bva asimetrija."@lv . "\u0122eolo\u0123ija (no grie\u0137u: \u03B3\u03B7 (g\u00EA) \u2014 \u2018zeme\u2019 un \u03BB\u03CC\u03B3\u03BF\u03C2 (logos) \u2014 \u2018runa\u2019, burtiski \u2014 \u2018runa par zemi\u2019) ir zin\u0101tne par Zemes uzb\u016Bvi un t\u0101s att\u012Bst\u012Bbas v\u0113sturi. \u0122eolo\u0123ija galvenok\u0101rt p\u0113ta Zemi veidojo\u0161o cietvielu, t\u0101s uzb\u016Bvi, strukt\u016Bru, fizisk\u0101s \u012Bpa\u0161\u012Bbas, v\u0113sturi un procesus, kas veido Zemi. \u0122eolo\u0123ija ir viena no Zemes zin\u0101tn\u0113m.\u0122eolo\u0123ijas zin\u0101tnes att\u012Bst\u012Bbas gait\u0101 ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x109) gadi."@lv . "\u0122it\u0101ra \u2014 st\u012Bgu m\u016Bzikas instruments, viens no pa\u0161iem izplat\u012Bt\u0101kajiem pasaul\u0113."@lv . "Faktoru anal\u012Bze ir statistiska metode, kas \u013Cauj atrast faktorus, kas atrodas vair\u0101ku main\u012Bgo lielumu saist\u012Bbas pamat\u0101, bet dod ar\u012B iesp\u0113ju noskaidrot \u0161\u012Bs saist\u012Bbas tuvumu starp faktoru un nov\u0113rotaj\u0101m paz\u012Bm\u0113m, proti, atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu, cik liels ir faktora \u012Bpatsvars katr\u0101 paz\u012Bm\u0113.Faktoru anal\u012Bze ir radusies un att\u012Bst\u012Bjusies psiholo\u0123ij\u0101, to \u013Coti pla\u0161i lieto intelekta strukt\u016Bras un person\u012Bbas iez\u012Bmju izp\u0113t\u0113, da\u017E\u0101da veida testu izveid\u0113."@lv . "Arhitekt\u016Bra (lat\u012B\u0146u: architectura, no sengrie\u0137u: \u1F00\u03C1\u03C7\u03B9-, archi- \u2014 \u2018galvenais\u2019, \u03C4\u03AD\u03BA\u03C4\u03C9\u03BD, tekt\u014Dn \u2014 \u2018celtnieks\u2019) ir m\u0101kslas veids, kas rada telpisku vidi, kur\u0101 notiek cilv\u0113ka dz\u012Bves procesi. T\u0101 ir ar\u012B celt\u0146u un dabas objektu kopums, kas veido \u0161o vidi. Arhitekt\u016Bra ietver gan materi\u0101l\u0101s kult\u016Bras, gan m\u0101kslas v\u0113rt\u012Bbas."@lv . "Filozofija (grie\u0137u: \u03C6\u03B9\u03BB\u03BF\u03C3\u03BF\u03C6\u03AF\u03B1; philosoph\u00EDa) ir zin\u0101tne par dabas, sabiedr\u012Bbas un dom\u0101\u0161anas visp\u0101r\u0113jiem likumiem. T\u0101 ir m\u0101c\u012Bba par esam\u012Bbas un izzi\u0146as visp\u0101r\u0113jiem principiem. Nosaukums \"filozofija\" ir radies no diviem grie\u0137u v\u0101rdiem: philein un sophia, kuri attiec\u012Bgi noz\u012Bm\u0113 \"m\u012Bl\u0113t\" un \"gudr\u012Bba\". T\u0101d\u0113\u013C, burtiski tulkojot, \"filozofija\" noz\u012Bm\u0113 \"gudr\u012Bbas m\u012Bl\u0113\u0161ana\". Filozofiem nav ierobe\u017Eots intere\u0161u loks."@lv . "Folklora (ar\u012B tradicion\u0101l\u0101 tautas kult\u016Bra) ir visp\u0101rpaz\u012Bstama trad\u012Bcija - k\u0101das etnokultur\u0101las jaunrades pamatveids, ko \u012Bsteno k\u0101da grupa vai indiv\u012Bds un kas tiek atpaz\u012Bta k\u0101 \u0161\u012Bs etnokultur\u0101l\u0101s pasaules uztveres atspogu\u013Cojums t\u0101d\u0101 l\u012Bmen\u012B, kas izteic t\u0101s soci\u0101lo un kult\u016Bras identit\u0101ti; t\u0101s formas un satura v\u0113rt\u012Bbas tiek p\u0101rmantotas mutv\u0101rdos, imit\u0101cij\u0101 vai k\u0101d\u0101 cit\u0101 veid\u0101."@lv . "Arheolo\u0123ija (grie\u0137u: \u1F00\u03C1\u03C7\u03B1\u1FD6\u03BF\u03C2, arkha\u012Bos \u2014 \u2018sens\u2019; -\u03BB\u03BF\u03B3\u03AF\u03B1, -logi\u0101 \u2014 \u2018m\u0101c\u012Bba\u2019) ir v\u0113stures zin\u0101tnes nozare, kur\u0101 p\u0113ta v\u0113sturi, izmantojot lietiskos v\u0113stures avotus \u2014 arheolo\u0123iskos pieminek\u013Cus (senlietas, sen\u0101s celtnes, apbed\u012Bjumus). \u0160\u012Bs liec\u012Bbas parasti ieg\u016Bst arheolo\u0123iskajos izrakumos. Kaut gan pirmie arheolo\u0123iskie izrakumi izdar\u012Bti t\u0101l\u0101 senatn\u0113 (6. gadsimt\u0101 p.m.\u0113.), par zin\u0101tni arheolo\u0123ija izveidoj\u0101s tikai 18. gadsimta beig\u0101s un 19."@lv . "Astronomija (grie\u0137u: \u03B1\u03C3\u03C4\u03C1\u03BF\u03BD \u2014 zvaigzne; \u03BD\u03CC\u03BC\u03BF\u03C2 \u2014 likums) ir zin\u0101tne par Visumu un taj\u0101 sastopamo mat\u0113rijas formu (atsevi\u0161\u0137u debess \u0137erme\u0146u, to sist\u0113mu un citu veidojumu) uzb\u016Bvi, izvietojumu, kust\u012Bbu un att\u012Bst\u012Bbu. Astronomija ir cie\u0161i saist\u012Bta ar cit\u0101m zin\u0101tn\u0113m, k\u0101, piem\u0113ram, ar fiziku, \u0137\u012Bmiju, meteorolo\u0123iju, \u0123eogr\u0101fiju, biolo\u0123iju un, protams, ar matem\u0101tiku. Astronomij\u0101 uzkr\u0101t\u0101s zin\u0101\u0161anas tiek izmantotas cilv\u0113ces praktiskaj\u0101m vajadz\u012Bb\u0101m."@lv . "Heraldika ir v\u0113stures pal\u012Bgdiscipl\u012Bna, kas p\u0113ta \u0123erbo\u0146us k\u0101 v\u0113stures avotu."@lv . "Dispersija ir r\u0101d\u012Bt\u0101js, ko izmanto statistik\u0101 k\u0101 starpposmu standartnovirzes noteik\u0161an\u0101 un secino\u0161\u0101s statistikas meto\u017Eu izv\u0113l\u0113. T\u0101 ir att\u0101luma m\u0113rs, jo raksturo nov\u0113rojumu vid\u0113jo kvadr\u0101tisko novirzi no izlases vid\u0113j\u0101 lieluma."@lv . "\u0160is raksts ir par no\u0161u sist\u0113mu. Par cit\u0101m j\u0113dziena Gamma noz\u012Bm\u0113m skat\u012Bt noz\u012Bmju atdal\u012B\u0161anas lapu.Gamma ir konkr\u0113tas tonalit\u0101tes no\u0161u sist\u0113ma, kur\u0101 ietilpst visas \u0161\u012Bs tonalit\u0101tes notis. Gammas tradicion\u0101laj\u0101 rietumu m\u016Bzik\u0101 sast\u0101v no septi\u0146\u0101m not\u012Bm \u2014 pamatnots un se\u0161\u0101m cit\u0101m not\u012Bm starp pamatnoti un t\u0101s pirmo okt\u0101vu."@lv . "Hromatisk\u0101 gamma vienk\u0101r\u0161i iek\u013Cauj visas 12 Eiropas m\u016Bzik\u0101 lietot\u0101s notis. Visas p\u0101r\u0113j\u0101s gammas rietumu m\u016Bzik\u0101 ir apak\u0161kopas hromatiskajai gammai. T\u0101s interv\u0101lu attiec\u012Bba ir 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2. Muzik\u0101lu noz\u012Bm\u012Bbu ieguva 20. gadsimt\u0101, att\u012Bstoties modernajiem m\u016Bzikas stiliem. Uz zin\u0101mas da\u013Cas m\u016Bzikas instrumentu hromatisko gammu nemaz nav iesp\u0113jams nosp\u0113l\u0113t."@lv . "Inform\u0101tika (ang\u013Cu informatics) ir zin\u0101tnes nozare, kas p\u0113ta matem\u0101tisk\u0101s strukt\u016Bras saist\u012Bb\u0101 ar datoru jeb elektronisko skait\u013Cojamo ma\u0161\u012Bnu (ESM), k\u0101 ar\u012B \u0161o teor\u0113tisko atzi\u0146u izstr\u0101di un ievie\u0161anu dz\u012Bv\u0113. Galvenok\u0101rt t\u0101 ir saist\u012Bta ar elektroin\u017Eenieriju, matem\u0101tiku un lingvistiku.Inform\u0101tika m\u016Bsdien\u012Bg\u0101 veidol\u0101 izveidoj\u0101s 20. gadsimta tre\u0161aj\u0101 tre\u0161da\u013C\u0101."@lv . "Lingvistisk\u0101s relativit\u0101tes teorija ir psiholingvistikas teorija, kas paredz, ka cilv\u0113kam dom\u0101\u0161anas procesi notiek vi\u0146am zin\u0101m\u0101s valodas vai vair\u0101ku zin\u0101mo valodu un kult\u016Bru ietvaros \u2014 to, ka valodas ietekm\u0113 cilv\u0113ka dom\u0101\u0161anas potenci\u0101ls ieg\u016Bst noteiktu virzienu. Ja k\u0101d\u0101 valod\u0101, at\u0161\u0137ir\u012Bb\u0101 no cit\u0101m, nav laika izteiksmes (piem\u0113ram, Hopi indi\u0101\u0146u valod\u0101), tad \u0161\u012Bs valodas lietot\u0101jiem b\u016Bs gr\u016Bti ne vien izteikties, bet ar\u012B dom\u0101t n\u0101kotnes vai pag\u0101tnes kategorij\u0101s."@lv . "Korel\u0101cija jeb saist\u012Bba ir m\u0113r\u012Bjums, kas par\u0101da divu vai vair\u0101ku main\u012Bgo saist\u012Bbu (t.i., vai, mainoties vienam main\u012Bgajam, izmain\u0101s ar\u012B otrs). Absol\u016Bt\u0101 korel\u0101cija (|r|=1,00) var tikt cit\u0101di att\u0113lota k\u0101 y = a + bx. Tom\u0113r statistik\u0101 parasti nem\u0113dz b\u016Bt tik absol\u016Btas sakar\u012Bbas. T\u0101 viet\u0101 nosaka sakar\u012Bbas cie\u0161umu, ko izsaka ar koeficientu r robe\u017E\u0101s [\u20131;1]."@lv . "Apraksto\u0161\u0101 statistika ir statistikas apak\u0161nozare. Tas ir datu kvantitat\u012Bvs v\u0101k\u0161anas un summ\u0113\u0161anas process, ko izmanto, lai p\u0101rveidotu datus no liela apjoma skait\u013Cu formas uz formu, kas ir \u0113rta cilv\u0113kam uztverei un t\u0101l\u0101kai anal\u012Bzei.Apraksto\u0161\u0101s statistikas \u012Bpatn\u012Bba ir t\u0101, ka ieg\u016Btie rezult\u0101ti tiek aprakst\u012Bti no teorijas viedok\u013Ca, t.i., netiek veikti sal\u012Bdzino\u0161i apr\u0113\u0137ini vair\u0101k\u0101s izlas\u0113s."@lv . "Arheogr\u0101fija ir v\u0113stures nozare, kas p\u0113ta rakst\u012Bto v\u0113stures avotu apzin\u0101\u0161anas, aprakst\u012B\u0161anas un public\u0113\u0161anas teorijas un prakses jaut\u0101jumus. Arheogr\u0101fija ir saist\u012Bta ar avotzin\u0101tni, valodniec\u012Bbu, tekstolo\u0123iju, paleogr\u0101fiju un diplom\u0101tiku. Rietumeirop\u0101 praktisk\u0101 arheogr\u0101fija rad\u0101s 15. - 16. gadsimt\u0101, Latvij\u0101 - 19. gadsimta 1. pus\u0113."@lv . "Lo\u0123ika (grie\u0137u: \u03BB\u03BF\u03B3\u03B9\u03BA\u03AE, logik\u00E9 \u2014 \u2018pareizi dom\u0101t\u2019) ir zin\u0101tne par intelektu\u0101l\u0101s izzi\u0146as form\u0101m, metodem un to savstarp\u0113j\u0101m likumsakar\u012Bb\u0101m. B\u016Bt\u012Bb\u0101 lo\u0123ika ir zin\u0101tne par dom\u0101\u0161anu, kura nodarbojas ar dom\u0101\u0161anas veidu un likumu p\u0113t\u012B\u0161anu. Lo\u0123ika \u013Cauj pamatot savu viedokli un nenon\u0101kt pretrun\u0101s pa\u0161am ar sevi. Viens no lo\u0123ikas svar\u012Bg\u0101kajiem uzdevumiem ir iem\u0101c\u012Bt apzin\u0101ti izmantot lo\u0123ikas likumus un dom\u0101\u0161anas formas."@lv . "M\u016Bzika ir ar ausi uztvertas, \u012Bpa\u0161i izveidotu vai nejau\u0161i radu\u0161os priek\u0161metu vai par\u0101d\u012Bbu izrais\u012Btas gaisa sv\u0101rst\u012Bbas, kas ar asoci\u0101ciju, analo\u0123iju un sinest\u0113ziju pal\u012Bdz\u012Bbu iedarbojas uz cilv\u0113ka psiholo\u0123isko st\u0101vokli k\u0101 intelektu\u0101li vai emocion\u0101li stimul\u0113jo\u0161s, organiz\u0113jo\u0161s, terap\u0113tisks vai sakr\u0101ls l\u012Bdzeklis.M\u016Bzika, esot integr\u0101la cilv\u0113ka k\u0101 biosoci\u0101las b\u016Btnes da\u013Ca, nav univers\u0101la."@lv . "Latvie\u0161u mitolo\u0123ija ir latvie\u0161u kult\u016Brai rakstur\u012Bgo m\u012Btu un tic\u0113jumu kopums, kas veidojies latvie\u0161u sen\u0101s folkloras, kristiet\u012Bbas un modern\u0101s nacion\u0101l\u0101s kult\u016Bras (g.k. Pirm\u0101s atmodas) mijiedarb\u012Bbas rezult\u0101t\u0101. Latvie\u0161u mitolo\u0123ijai ir ne vien l\u012Bdz\u012Bba ar citu baltu tautu (lietuvie\u0161u un pr\u016B\u0161u) mitolo\u0123iju, bet ar\u012B ar l\u012Bviem un igau\u0146iem rakstur\u012Bgajiem dabas kultiem."@lv . "\u0160is raksts ir par zin\u0101tni. Par sabiedr\u012Bbas aktivit\u0101t\u0113m skat\u012Bt rakstu saimniec\u012Bba.Ekonomika ir soci\u0101la zin\u0101tne, kur\u0101 tiek p\u0113t\u012Bts, k\u0101 sabiedr\u012Bba lieto ierobe\u017Eotos resursus savu v\u0113lmju apmierin\u0101\u0161anai, cilv\u0113ku r\u012Bc\u012Bbu pre\u010Du un pakalpojum